Чехия

DARBA NOSAUKUMS: Patзrзtвju rоcоbas modelis INTERNETA tirgы
VEIDS: Mвjas darbs tirgvedоbв
FAILS: intrtirg.zip, 53Kb,
UZRAKSTIJIS: Lakрevics Kaspars , Luks Mвris
SANEMTS NO: Lakрevics Kaspars
SANEMTS: 10.12.98
KOMENTВRS:
FORMВTS: WinWords, Excel, Latv.val
TIKA NODOTS:
1. Latvijas Universitвte 1998

LU
VEI fakultātes 2A4 grupas studentu

Māra
Luksa un Kaspara Lakševica

mājas
darbs tirgvedībā

PATĒRĒTĀJA
UZVEDĪBAS MODELIS INTERNETA
TIRGŪ

SATURS

Izmantotā
literatūra 2

Interneta
tirgus vispārējs raksturojums 3

Patērētāju
uzvedību ietekmējošie faktori 9

Pirkšanas
lēmuma pieņemšana 12

Problēmas
apzināšana 12

Informācijas
meklēšana 12

Alternatīvu
salīdzināšana un meklēšana 13

Lēmuma par
pirkšanu pieņemšana 13

Reakcija uz
pirkumu 14

Tirgus
segmentācija 14

Ģeogrāfiskās
pazīmes 14

Demogrāfiskās
pazīmes 14

Sociāli
ekonomiskās pazīmes 15

Kultūras
pazīmes 15

Personiskās
pazīmes 15

Rīcības
pazīmes 15

6.
Rekomendācijas 15

IZMANTOTĀ
LITERATŪRA.

1.1. J. Beļčikovs,
V. Praude “Menedžements”

1.2. J. Beļčikovs,
V. Praude “Mārketings”

1.3. “Dienas
Bizness” 04.12.1998.

1.4. “Diena”
28.11.1998.

1.5. “Dienas
Bizness” 21.11.1998.

1.6. “The
Economist” oktobris 1998

2.
INTERNETA TIRGUS
VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

Ja jūs šodien
jautātu cilvēkiem, kāpēc viņi lieto
telefonu, lai sazinātos ar draugiem, vai kāpēc viņi
skatās televizoru, lai izklaidētos, viņi paskatītos
uz jums kā uz jukušu. Mēs nedomājam par
telefonu, televizoru vai mašīnu kā par dīvainībām.
Šīs lietas ir kļuvušas par tik neatņemamām
dzīves sastāvdaļām, ka tās vairs netiek
īpaši ievērotas, kur nu vēl pieminētas.

Tādā
pašā veidā desmitgades laikā neviens neievēros
Internetu. Tas
vienkārši kļūs par neatņemamu dzīves
daļu. Par refleksu kļūs ieiet Internetā,
lai iepirktos, mācītos, izklaidētos un sazinātos,
tikpat dabiski, kā šodien pacelt telefona klausuli, lai
parunātu ar kādu.

Tirgus - vieta,
kur satiekas potenciālais pircējs ar potenciālo
pārdevēju.

Katrai
kompānijai ir jānosaka savs mērķa tirgus.
Interneta piedāvātāju
mērķa tirgus ir patēriņa tirgus.

Patēriņa
tirgus dalībnieki ir fiziskas un juridiskas personas, kas pērk
preces un pakalpojumus savu vajadzību apmierināšanai.

Interneta
pakalpojumu sniedzēju kompāniju mērķa tirgu var
iedalīt divās nosacītās grupās: fiziskās
personas un juridiskās personas. Savukārt katru no tām
var iedalīt vēl sīkāk. No privātpersonu
vidus kā potenciālie Interneta
pakalpojumu patērētāji visstingrāk iezīmējas
biznesa cilvēki, kuriem tas ir nepieciešams darba
attiecību kārtošanai (e-pasts),
un studenti (skolēni), kuri Inetrnetu
izmanto mācībās un izklaidei. No juridisko personu
vidus izceļas lielās kompānijas, kuras Inetrnetam
caur Pastāvīgo pieslēgumu
pievieno savus lokālos datortīklus gan saziņai ar
ārpasauli, gan arī kompānijas iekšienē,
mazās kompānijas savukārt izvēlas Inetrneta
iezvanpieejas pakalpojumus, visbiežāk, e-pasta
izmantošanai. Vēl ir jāpiemin, ka Latvijā
šobrīd cilvēki sāk izprast www
lapu lielo nozīmi,
lai tās uzturētu, ir nepieciešams Interneta
pieslēgums.

Internets
ir pakalpojums, kas šobrīd ļoti strauji ienāk
Latvijas tirgū; to nosaka nemitīgi augstošais
pieprasījums pēc tā.

Tirgus
izpētes prognozes rāda, ka līdz 2000. gadam Interneta
lietotāju skaits Latvijā sasniegs 10’000.

Mārketinga
pētījumu firma “Data Serviss” veikusi pētījumu
par Interneta
lietošanu lielākajos Rīgas uzņēmumos.
Šobrī Internetu
izmanto 79% Rīgas lielāko uzņēmumu, liecina
pētījuma rezultāti. Savukārt no tiem uzņēmumiem,
kuri pašlaik vēl neizmanto Internetu,
40% plāno iegūt pieslēgumu līdz 1998. gada
beigām. Tas nozīmē, ka arī šī gada
laikā turpināsies tikpat dinamiska uzņēmumu
pieslēgšanās Internetam,
kā tas bija 1997. gadā, kad tīklam pieslēdzās
gandrīz 1/3 pašreiz esošo lietotāju.

Internet
tirgus Latvijā sāka attīstīties 1991. gadā,
kad LV Net - Teleport
organizēja pirmos savienojumus ar Maskavu elektroniskā
pasta nodrošināšanai. Otrs lielākais Internet
pakalpojumu sniedzējs bija Lanet
(Latvijas Matemātikas un skaitļošanas institūts),
kas veidojās kā akadēmiskais Internet
pakalpojumu sniedzējs, saņemot dotācijas no Izglītības
ministrijas un ārvalstu humanitārās palīdzības
sniedzējiem kā akadēmiska iestāde.

Uz doto
momentu (novembris 1998) Latvijā ir 35 dažādi Internet
pakalpojumu sniedzēji vairākās Latvijas pilsētās.
Lielākie no tiem ir: Latnet,
Apollo, LV
Net un Parks.

Pēc
“Data Serviss” sagatavotās informācijas,
Latvijā ir izveidojusies situācija, kad trīs Interneta
pakalpojumu firmu grupai pieder 49% no visa sektora. No šiem
uzņēmumiem lielākais ir Latnet,
tam seko Parks un
Lattelekom meitas
uzņēmums Apollo.
Nākamā ir sešu uzņēmumu grupa - LV
Net, BKC,
Neonet, EuNet,
Telia un Valsts
Informācijas tīkla aģentūra (VITA), kurai kopā
pieder 31% tirgus.

“Data
Serviss” aptaujas rezultātā ir noskaidrotas
populārāskās Interneta pakalpojumu sniedzēju
kompānijas. Pirmo vietu ieņem Parks
Ineternet Serviss
- 56% aptaujāto izvēlētos tieši šī
provaidera pieslēgumu, vispār Parks
minēts 63% gadījumu (6,5 % respondentu noteikti neizvēlētos
Parka pakalpojumus),
otrie ir pēdējā laikā daudz reklamētie
Apollo ar 45,4% izvēļu
un 59% minēšanas biežumu. Kā trešā
populārākā kompānija atzīta Latnet,
kuras servisu izvēlētos 44,5%, kopējais minēšanas
biežums - 53%. No minētajiem gigantiem krietni atpaliek
(taču ieņem stabilu vietu šajā tirgū) LV
Net ar attiecīgi 25% un 30% izvēlēm,
zem 10% robežas atrodas tādas kompānijas kā BKC,
Telia, Neonet,
Binet un citi vēl
mazāk vai vairāk pazīstami provaideri. Jāpiebilst,
ka pēdējā kategorijā ietilpstošo kompāniju
pakalpojumus respondenti drīzāk neizvēlētos nekā
izvēlētos.

Popularākais
no Interneta
pakalpojumiem ir tā sauktā Iezvanpieeja,
otra grupa ir Pastāvīgie pieslēgumi
Izdalīto līniju un Radiolinku
veidā. Līdz ar to gribam parādīt tirgus
sadalījuma tendences Latvijas Interneta
tirgū:

Pasaulē
iepirkšanās Internetā
šobrīd vairs nav nekāds jaunums, taču Latvijas
uzņēmēji sper tikai pirmos soļus šī
trauji augošā biznesa virzienā. Pamatus veiksmīgiem
darījumiem www lapās
ir likuši Rīgas
Komercbanka, Optikom
un Parks Internet Serviss,
izveidojot Latvijas Inetrnetā
elektronisko norēķinu sistēmu ar kredītkartēm,
kas sāka darboties 1998. gada 1. novembrī.

Ir
iespējams izmantot arī ārvalstu kompāniju
sniegtās norēķinu sistēmas Internetā, ko arī
šobrīd dara vairāki Latvijas uzņēmumi,
taču, strādājot šādā veidā,
iespējas kontrolēt veikto operāciju drošibu ir
mazākas. Pirmkārt jau ārzemju kompānijas ir
fiziski neaizsniedzamas (atrodas tālu), tādēļ
klientam var nākties samierināties ar kļūdām
vai aizkavēšanos naudas pārvedumu operācijās
(tas gan gadās ļoti reti), ja viņš netaisās
apmeklēt attiecīgo valsti un tur cīnīties par
savām tiesībām. Otrkārt, datu pārraides ceļa
garums ir krietni lielāks, līdz ar to pieaug arī
sistēmas atteices laiks (breakdown)
un kļūdas rašanās iespējas, kas uzņēmējam
var radīt ievērojamus zaudējumus.

Pagaidām
Lativijas Internetā
varēs iepirkties tikai ar Visa,
EuroCard un MasterCard
kredītkartēm. Izveidojot virtuālo kontu Internetā,
Rīgas Komercbanka
dod arī iespēju norēķināties ar Visa
Electron karšu palīdzību
(tām nav nepiecišami depozītnogulījumu), kas
īpaši izdevīgi var būt studentiem. Citu
kredītkaršu pielietošanas iespejas nākotnē
būšot atkarīgas no banku savstarpējiem
līgumiem.

Tiem
uzņēmumiem, kas ar Interneta
starpniecību vēlas tirgot savas preces, paši
neveidojot sarežģītas pārdošanas un
uzskaites sistēmas, Parks
veido speciālu e-komercijas serveri www.e-comerce.lv.
Šis serveris ļaus izvēlēties dažādu
sarežģītības pakāpju tirdzniecības
shēmas, piemēram, abonēt kredītkaršu
autorizācijas moduli, lai varētu pārdot basketbola
fanu kluba T-kreklus vai arī nodrošināt celtniecības
preču vairumtirdzniecību Internetā.
Projektā paredzēta arī Latvijas Ineterneta
lielveikala izveide, kurā tāpat kā reālos
supermārketos
tiks piedāvāta dažāda profila un dažādu
firmu ražojumi. Praktisku interesi par savas produkcijas
realizēšanas ispējām Internetā
esot izrādījušas apmēram 10 Latvijas firmas. Kā
iespējamie pirmie projekti tiek nosaukti Sex
Shop (arī līdz šim tajā
varēja pasūtīt preci, izmantojot Ineternetu
un pēc tam samaksājot pie preces saņemšanas
pastā) un datorfirma EET Rīga.
Pēc mūsu domām, lai gan šobrīd Latvijas
Uzņēmumu interese par šo pakalpojumu ir diezgan
maza, līdz ar pirmo veikalu izveidošanu Internetā,
tā ļoti strauji augs.

3. PATĒRĒTĀJU
UZVEDĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI.

Patērētāja
izvēli konkrētajai precei (Internetam)
ietekmē ekonomiskie, demogrāfiskie, sociālie un
kultūras faktori, kā arī zinātnes un tehnikas
attīstība līmenis. Šos faktorus nevar vadīt
un kontrolēt, bet tie ir jāievēro.

Kā pirmo
faktoru grupu minēsim ekonomiskos faktorus, jo tie lielā
mērā ietekmē visus pārējos faktorus
(kultūras, demogrāfiskos u.c.), ar tiem tieši
iedarbojoties uz konfkētā cilvēka rīcību.
Pie ekonomiskajiem faktoriem varam minēt darba algas lielumu,
ienākumu līmeni fiziskām personām, kā arī
peļņas lielumu un apgrozījumu juridiskām
personām, no tā izriet maksātspēja.

Tāpat
ekonomiskie faktori nosaka, kādu Interneta
pieslēguma veidu izvēlēsies patērētājs,
vai salīdzinoši lētāko Iezvanpieeju,
vai arī dārgāko Pastāvīgo
pieslēgumu. No tā var secināt,
ka no ekonomiskā faktora tiek atvasināts vēl viens
faktors - cena. Bet tajā pašā laikā patērētājam
ir ļoti grūti izvēlēties pakalpojuma sniedzēju
viena veida pieslēguma robežās, jo cena (arī
pakalpojuma kvalitāte) ir ļoti līdzīgas.

Kā ekonomiskais
faktors ir piemināma arī inflācija. Tā izpaužas
šādi: naudas ienākumi pieaug straujāk nekā
darba ražīgums; cenas aug neatbilstoši produkcijas
kvalitātes uzlabošanai; ja cenas paliek nemainīgas,
pasliktinās preču kvalitāte.

Otrā
pircēju uzvedību ietekmējošo faktoru grupa ir
demogrāfiskie faktori. Jau sākumā minējām
studentus kā vienu no galvenajām patērētāju
grupām, tāpat arī skolas vecuma bērni, kuri
Internetu var izmantot
gan mācību procesā, gan arī izklaidei (spēlīšu
spēlēšana tīklā, dažādas pļāpu
lapas, IRC serveri
u.c.).

Arī
vidēja gadagājuma cilvēki salīdzinoši
daudz izmanto Internetu,
taču šeit noteicošais ir iespēja ātri un
ērti sazināties (ar e-pastu
un www lapām),
iespēja iegūt svaigākās ziņas (tā
saucamās, news groups),
mazāk atpūta un izklaide.

Trešā
grupa ir veci cilvēki. Tie Interneto lieto ļoti maz, var
teikt, ka nelieto vispār. Tas izskaidrojams ar to, ka Internets
ir jauns produkts Latvijas (un ne tikai) tirgū, to ir
nepieciešams apgūt un izprast, bet veciem cilvēkiem
tas ir par grūtu un sarežģītu. Tā jau saka,
ka jaunībā apgūt visu jauno ir daudz vieglāk.

Jāpiemin arī,
ka iedzīvotāju skaita pieaugums, samērs starp dabisko
un migrācijas pieaugumu ietekmē tirgus ietilpību un
pieprasījuma struktūru.

Vēl
viena demogrāfisko faktoru grupa, kas ietekmē pircēju
izvēli, ir teritoriālās atšķirības.
Cilvēki pilsētās Internetu
lieto nesalīdzināmi vairāk nekā laukos. Gluži
vienkārši, cilvēki laukos nodarbojas ar
tautsaimniecības nozarēm, kur šie ātrie sakari
nav tik būtiski, arī izglītības un informētības
līmenis ir zamāks, dažviet pat nepietiekošs.
Bez tam, Interneta Iezvanpieeja
tiek nodrošināta pa telefona līnijām, kas, kā
zināms, savukārt ir SIA Lattelekom
monopols. Šīs telefona līnijas vietām ir tik
sliktā stāvoklī, ka nodrošināt Interneta
pakalpojumus nav iespējams, pie tam, lielākoties šī
problēma pastāv tieši lauku rajonos.

Trešā
demogrāfisko faktoru grupa, kas ietekmē pieprasījuma
apjomu pēc Interneta,
ir iedzīvotāju skaits konkrētajā reģionā,
jo katrs iedzīvotājs ir potenciāls klients, tāpēc
gluži loģiski, ka uzsākot savu darbību Interneta
jomā ir jāizvērtē arī šis faktors.
Nav jēgas piedāvāt Internetu
3-4 cilvēkiem, jo, pat gadījumā, ja tie pieslēgsies
100% apmērā, tas nespēs kompensēt pat izdevumus,
kas saistīti ar Interneta
uzturēšanu un apkalpošanu.

Nākošā
faktoru grupa, kas var ietekmēt patērētāju
uzvedību, ir sociālie faktori. Tā, piemēram, var
būt piederība kādai formālai vai neformālai
grupai, kas var ietekmēt potenciālā patērētāja
izvēli. Tā var būt izvēle gan attiecībā
uz produkta izplatītājiem (kurš?), gan arī
attiecībā uz produktu kopumā: (pirkt vai nepirkt?).

Bez
tam, pie sociālo faktoru grupas ir pieskaitāms, piemēram,
kādas trešās personas atbalsts. Pieņemsim, ka
kādai skolai (vai citai līdzīga raksturaiestādei)
visu laiku nebija iespējas izmantot Interneta
piedāvātos pakalpojumus nepietiekošā tehniskā
nodrošinājuma dēļ. Šobrīd viņi
ir saņēmuši matereālo atbalstu jaunu datoru
veidā no vietējās pašvaldības, līdz
ar to rodas arī iespēja pievienoties Internetam.

Vēl var minēt
nepietiekamo informācijas apjomu, kas arī ir sociāls
faktors.

Liela grupa faktoru,
kas ietekmē pircēju rīcību tirgū, ir
saistīta ar kultūras faktoriem - kultūras attīstības
līmenis, reliģija, nacionālās īpatnības.

Ar kultūras
attīstības līmeni jāsaprot, jo augstāk
attīstīta valsts, jo augstākas prasības prasības
tai pret sevi, tai skaitā pret informācijas iegūšanas
un apmaiņas līdzekļiem. Šādās
teritorijās lielāku uzmanību pievērsīs
kvalitātei.

Vēl kultūras
attīstības līmenis var specifiski ietekmēt
cilvēku, tāpēc viņa rīcība arī
tirgū daļēji atšķirsies no citu rīcības.
Katram uzņēmumam jāzina, uz kādu pircēju tas
orientējas viņa kultūras attīstības jomā.
Ja šis jautājums noskaidrots, jāatbild uz nākamo:
kādā mērā piedāvājamā prece
atbilst šim kultūras līmenim? Lai atbildētu uz
šiem jautājumiem, nepieciešami speciāli
pētījumi par tirgus segmentāciju.

Un visbeidzot pēdējā
faktoru grupa, kas ietekmē patērētāju uzvedību
ir zinātnes un tehnikas attīstības līmenis. Tas
ietekmē jaunu preču un pakalpojumu veidu rašanos
tirgū, tādu preču, kurām vai nu ir uzlabotas
lietošanas īpašības, vai kuras ir pilnīgi
jaunas, iepriekš nebijušas. Katrs jauns atklājums
zinātnē un tehnikā var izraisīt jaunu ražošanas
nozaru rašanos.

Internets
ir samērā jauna nozare un izmaiņas šajā
jomā notiek vai ik dienas, tāpat zinātnes attīstība
rada jaunus Interneta
papildpakalpojumus, tādus kā videokonference, Internet
telefons, arī jau ievadā pieminētais Internet
Shop.

4. PIRKŠANAS
LĒMUMA PIEŅEMŠANA.

Analizējot
pirkšanas lēmuma pieņemšanas procesu,
nepieciešams izpētīt, kas pieņem lēmumu
par pirkšanu, to personu tipus, kas pieņem lēmumus,
un šī procesa pakāpes.

Preču pirkšanā
dažāda loma var būt ģimenas locekļiem, kā
arī cilvēkiem, kas savstarpēji atšķiras
pēs daudzām pazīmēm. Ja vispārina visas
iespējamās situācijas, šo lomu sadalījums
ir šāds:

- iniciators - kas
pirmais ierosina (kas pirmais iedomājas) pirkt noteiktu produktu
vai pakalpojumu;

- ietekmētājs
- cilvēks, kura uzskatam vai padomam ir būtiska nozīme
galīgā pirkšanas lēmuma pieņemšanā;

- lēmuma
pieņēmējs - persona, kas tieši pieņem
pirkšanas lēmumu, proti, izlemj, kāpēc, ko, kā,
kad un kur pirkt;

- pircējs -
persona, kas tieši pērk;

- patērētājs
- cilvēks, kas ir nopirktās preces vai pakalpojuma
patērētājs.

Tātad,
analizējot pirkšanas lēmuma pieņemšanas
procesu, nepieciešams izpētīt, kas pieņem
pirkšanas lēmumu, proti izlemj, kāpēc, ko, kad
un kur pirkt.

4.1. PROBLĒMAS
APZINĀŠANA.

Kāds
jauns un radošs cilvēks, teiksim, vārdā Jānis,
ir tiko uzsācis pavisam jaunu biznesu Latvijā. Idejas ir
lielas, bet diemžēl rosība neatļauj tās
realizēt dzīvē, tādēļ ir nepieciešams
partneris ar priekšzināšanām konkrētajā
jomā. Kā jau minējām, Latvijā šis
bizness vēl ir pavisam jauns, tādēļ sadarbības
partneri ir jāmeklē ārzemēs. Nonācis šādas
problēmas priekšā, Jānis apsvēra visas
iepējas un nolēma, ka labākais risinājums ir
iegūt Interneta
pieslēgumu un meklēt potenciālos kompanjonus ar tā
palīdzību.

4.2. INFORMACIJAS
MEKLĒŠANA.

Tā
kā Jānis dzīvo nelielā Latvijas pilsētiņā,
tad ir tikai nedaudzas vietas, kur iespējams iegūt
Interneta pieslēgumu.
Jānis apsvēra, kuras ir tās vietas, kur ir iepējams
ātri un par saprātīgu samaksu iegūt Interneta
pielēgumu. Viņš piezvanīja arī savam
draugam, kurš jau lietoja Internetu,
lai noskaidrotu, kā tas ir izvēlējies šī
pakalpojuma sniedzēju.

Šādi
iegūta informācija ir personska, bet pastāv vēl
trīs informācijas avotu grupas:

-
komerciālā. Aplūkojot Interneta
tirgu, pie komerciālā var
pieskaitīt izplatītājas kompānijas sniegto
informāciju. Šīs kompānijas darbinieks varēs
pastāstīt daudz vairāk par preci nekā mēs to
varam uzzināt no draugiem, radiem, paziņām. Meklējot
Interneta pieslēgumu,
kuru visdrīzākajā laikā varēs izmantot
biznesa vajadzībām, Jānis cenās uzzināt
pieslēguma ierīkošanas laiku, izmaksas, apkalpošanu
un citas vairāk vai mazāk svarīgas lietas. Firmu
pārstāvji Jānim deva vispilvīgāko
informāciju, kas varētu palīdzēt izšķirties
par labu konkrētajam Inetrneta
izplatītājam.

-
publiskā. Pie publiskā informācijas avota var
pieskaitīt baumas. Jānis ņēma vērā
bumas, jo daudzi paziņas neieteica viņam ņemt
Interneta pieslēgumu
no firmas Skrap, jo
tur nemitīgi esot problēmas ar e-pastu.
Jau pašā sākumā Jānis izslēdza šo
firmu no potenciālo Interneta
piegādātāju saraksta.

- empīriskā.
Preces izmēģinājumi, kā arī preces
lietošana. Jānis palūdza dažās firmās,
lai viņam piešķir pāris dienu izmēģinājuma
periodu. Dažas firmas deva šādu iespēju, citas
nē. Arī tas deva iespēju novērtēt attiecīgo
kompāniju servisa līmeni, arī attieksmi pret
klientiem.

4.3. ALTERNATĪVU
SALĪDZINĀŠANA UN MEKLĒŠANA.

Jānis
devās uz firmām, lai salīdziātu cenas un iegūtu
citu, pilnīgāku informaciju, lai atrastu optimālo
variantu Interneta
iegādei. Pirmā firma, ko viņš apmeklēja
bija Ailet, tad sekoja
Tental, un visbeidzot
Ollopa. Visās
šajās firmās piedāvāja augstas kvalitātes
Inetrneta pieslēgumu
par saprātīgu cenu, arī apkalpošanas līmenis
bija pieņemams.

4.4. LĒMUMA PAR
PIRKUMU PIEŅEMŠANA.

Aplūkojot
visus iespējamos variantus, Jānis nlēma, ka viņš
savam biznesam Internetu
ņems tieši firmā Ollopa,
jo tā izcēlās pārējo favorītu vidū
ar visaugstāko kvalitāti vienāda cenu līmeņa
apstākļos. Bez tam Jānim patika klient apkalpošanas
līmenis šajā kompānijā - veiksmīgi
noorganizētais palīdzības dienesta darbs.

4.5. REAKCIJA UZ
PIRKUMU.

Pienāca
laiks Jāņa uznēmumam reāli uzzsākt darbību
Latvijas tirgū. Līdz tam laikam jau sen bija atrasti
sadarbības partneri visās pasaules malās. Vairs nebija
jauztraucas ne par izejvielām, ne par profesionālo
palīdzību, ne tehnisko nodrošinājumu. Bizness
plauka un zēla, un Jānis bija patiesi apmierināts ar
savu toreizējo izvēli, un tagad Ollopa
Interneta pieslēgumu rekomendē arī
aviem draugiem un paziņām.

5. TIRGUS
SEGMENTĀCIJA.

Patērētājus
var iedalīt vairākās grupās pēc
segmentācijas pazīmēm, tās ir ģeogrāfiskās,
demogrāfiskās, sociāli ekonomiskās, nacionālās,
kultūras, personiskās un rīcības pazīmes.

5.1. ĢEOGRĀFISKĀS
PAZĪMES.

Var izdalīt
trīs kategorijas:

1. Lielas pilsētas
(Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, pilsētas ar
lielu iedzīvotāju skaitu),

2. Vidējas
pilsētas,

Mazpilsētas (
pilsētas, ciemati, apdzīvotas vietas).

Internetam
ir nepieciešams diezgan augsts tehnoloģiskais attīstības
līmenis. Nepieciešamība pēc Interneta
pilsētās ir krietni lielāka (studenti, dažādas
starptautiskas organizācijas, uzņēmumi ar sadarbības
partneriem ārzemēs). Iezvanīties no attālākām
teritorijām izmaksā krietni dārgāk (kā
tālsaruna), tādēļ Interneta
provaideri galvenokārt orientējas uz pirmo kategoriju.

5.2. DEMOGRĀFISKĀS
PAZĪMES.

Patērētājus
var iedalīt atkarība no vecuma, dzimuma, ģimenes
lieluma, tās dzīvesveida. Patērētāja
orientējošais vecums varētu būt no 7 līdz
60 gadiem, taču visvairāk Internetu
lieto jaunieši un vidēja gadu gājuma cilvēki.
Iedalot patērētājus pēc dzimuma, nav novērojama
liela atšķirība. Būtisks ir ģimenes
dzīvesveids, bērnu un vecāku intereses, vajadzības.

5.3. SOCIĀLI
EKONOMISKĀS PAZĪMES.

Viena
no pazīmēm ir ienākumu līmenis, nav svarīgi
juridiskai vai fiziskai personai. Internetu
nevar nosaukt par pirmās nepieciešamības preci,
ģimene domās vispirms par pārtiku, apģērbu,
uzņēmums ieguldīs brīvos līdzekļus
darījumos, kas nodrošina tā izdzīvošanu,
un tikai tad domās par tādu papildus ērtību, kā
Internets. Tāpat
ir jāmin tādi faktori, kā profesija, izglītība.
Ja lietotājs nezin angļu valodu vai neorientējas
datoros, šaubos vai viņš kļūs par
Interneta lietotāju.
Dažādu profesiju pārstāvji nev

ar iztikt bez
Interneta, tas ir
kļuvis par darba sastāvdaļu.

5.4. KULTŪRAS
PAZĪMES.

Segmentējot
pēc kultūras pazīmēm loģiski būtu
secināt, jo augstāka garīgā attīstība
un izglītības līmenis, jo lielāks pieprasījums
pēc Interneta.

5.5. PERSONISKĀS
PAZĪMES.

Ir
cilvēki, kas joprojām neuzticas datoriem un kur nu vēl
tādai informācijas ieguves avotam, kā Internets.
Šie cilvēki izvēlas jau ierastas lietas –
grāmatas, laikrakstus, televīziju.

5.6. RĪCĪBAS
PAZĪMES.

Attiecībā
uz pircēja rīcību svarīgi ir zināt tā
izvēles kritērijus: cik nozīmīga klientam ir
apkalpošanas kvalitāte, izplatītāja
popularitāte, vai arī priekšroka tiek dota zemām
cenām.

6. REKOMENDĀCIJAS.

Analizējot
esošo situāciju mēs varam sniegt sekojošas
rekomendācijas:

6.1.

Valdībai
atbalstīt tos uzņēmus, kas veido dažādus
projektus skolu un citu mācību iestāžu
apgādāšanai ar datoriem un Interneta pieslēgumu,
kā arī šo mācību iestāžu
audzēkņu apmācīšanai. Labu piemēru
rāda Latelekom,
Fortek, Tildes
un ComputerLand
apvienotās “komandas” veidotais projekts “Odiseja”,
kas paredz apgādāt 30 Latvijas skolas ar datoriem un
Interneta pieslēgumu.

6.2.

Latvijas
uzņēmumiem vairāk pievērsties www
lapu izveidošanai un izvietošanai
Internetā, jo tas
ļauj cilvēkiem visā pasaulē iegūt
informāciju par konkrēto uzņēmumu, kas, savukārt,
ir iespēja iegūt sadarbības partnerus un piesaistīt
klientus.

6.3.

Interneta
pieslēgumu izplatītājiem izveidot tiešos
sakarus ar starptautiskajiem Interneta
pieslēgumiem, tādā veidā nodrošinot
lielāku datu pārraides ātrumu un trafika apmaiņu.
Var arī paplašināt esošo pieslēgumu
caurlaidību.

6.4.

Kādam
no lielākajiem Latvijas Interneta
izplatītājiem (Latnet, Apollo, Parks) vajadzētu
mēģināt ielausties starpteutiskajā tirgū.
Iesākumā varētu mēģināt konkurēt
ar Lietuvas, Igaunijas, Krievijas vietējiem provaideriem.

6.5.

Noslēgt
līgumus starp SIA Lattelekom
un Interneta
izplatītājiem, kuri paredz telefona līniju
izmantošanas tarifu samazināšanu, izmantojot
Internetu (principā
to varētu panākt slēdzot līgumus par 900 sērijas
telefonu nummuru nodrošināšanu).

16

Parks Internet Serviss	56%
Apollo	45.50%
Latnet	44.50%
LVNet	25%
citi	10%
3. Shēma
1996	10000
1997	35000
1998	50000
5. Shēma
1996	20000
1997	35000
1998	50000
1999	70000
2000	100000
6. Shema
Nav Interneta pieslēguma	21%
Ir Interneta pieslēgums	79%
1. Shēma
49%
20%
31%
2.shēma
Apollo	23%
LV Net	15%
Latnet	20%
Parks	15%
BKC	7%
Citi	20%
3A. Shēma
Apollo	21
BKC	4
Parks	17
Telia	4
Latnet	18
Versija	5
Neonet	5
LV Net	24
Bilteks	2
2A. Shēma

LU VEI fakultātes 2A4 grupas studentu

Māra Luksa un Kaspara Lakševica

MĀJAS DARBS TIRGVEDĪBĀ

PATĒRĒTĀJU
RĪCĪBAS MODELIS INTERNETA
TIRGŪ.

Rīga 1998